Kā trešā kolēģe sāk interesēties
Trešā kolēģe — sauksim viņu par Līgu — visu rītu vēro Ilzi. Ne tāpēc, ka viņa būtu ziņkārīga pēc būtības, bet tāpēc, ka Ilze šodien izskatās… citāda. Vieglāka. Mierīgāka. Un ar tādu kā “es zinu savu vērtību” starojumu, ko Līga nav redzējusi jau sen.
1. Pirmā aizdomīgā pazīme
Ilze ienāk birojā ar smaidu, kas nav piespiests. Līga to pamana uzreiz, jo pati šorīt knapi izdzēra kafiju un jūtas kā miglā.
— “Kas tev tāds labs noticis?” viņa prasa.
Ilze tikai nosarkst un saka: — “Nekas īpašs… vienkārši labs rīts.”
Un tieši tas Līgai liekas aizdomīgi.
2. Otrā pazīme
Pusdienlaikā Ilze izskatās tikpat mierīga kā no rīta. Neviens e pasts viņu nav izsitis no līdzsvara. Neviens kolēģa jautājums nav radījis steigu.
Līga sāk domāt: “Vai tiešām tas ir tas dīvainais rituāls, ko viņa vakar pieminēja?”
3. Trešā pazīme — un lūzuma punkts
Pēcpusdienā Līga nejauši redz, kā Ilze uz brīdi pazūd dušas telpas virzienā. Un atgriežas vēl mierīgāka nekā pirms tam.
Tas ir brīdis, kad Līga vairs nevar izturēt.
Viņa pienāk pie Daces ar tādu kā pusnopietnu, pusjautru sejas izteiksmi.
— “Labi, meitenes… kas te notiek? Kāpēc jūs divas pēkšņi izskatāties kā no kāda zen reklāmas plakāta? Un kas ir ar tām papēžu pastaigām dušā?”
4. Daces reakcija
Dace pasmaida — tādā mierīgā, saprotošā veidā.
— “Tas nav par papēžiem,” viņa saka. — “Tas ir par to, ka tu sev atļauj rītu sākt skaisti.”
Līga sākumā iesmejas. Bet tad viņa redz, ka Dace un Ilze to saka nopietni — nevis kā joku, bet kā mazu dzīves filozofiju.
Un viņa klusītēm piebilst:
— “Nu labi… varbūt rīt arī pamēģināšu. Bet es brīdinu — ja es nokritīšu, vainīgas būsiet jūs.”
Ilze un Dace tikai pasmaida. Jo viņas zina: tas nav par kritieniem. Tas ir par to brīdi, kad cilvēks sev atļauj būt mazliet elegantāks par ikdienu.
Kā Līgai veicas nākamajā rītā
Līga pamostas ar stingru apņemšanos: “Nu labi, meitenes, ja jūs varat, tad es arī.”
Bet viņas rīts sākas… citādi.
1. Kurpju izvēle — un pirmā krīze
Līga atver savu kurpju plauktu un saprot, ka viņai nav nekā “dušai piemērota”. Viņai ir:
vieni ļoti augsti papēži, kuros viņa knapi staigā pat sausā birojā,
vieni svinīgi, bet neērti,
un vienas vecas sandales, kas izskatās pēc “atvaļinājuma pie jūras”.
Viņa nopūšas. Bet tad izvēlas tās svinīgās — jo tām vismaz ir šarms.
2. Ceļš uz darbu — un šaubas
Ejot uz darbu, viņa jūtas mazliet muļķīgi. “Ko es vispār daru? Es taču neesmu Dace.”
Bet tad viņa atceras Ilzes smaidu. Un tas viņu iedrošina.
3. Brīdis pie dušas — un gandrīz atkāpšanās
Kad viņa nonāk pie dušas telpas, viņa apstājas. Sirds sitas ātrāk nekā vajadzētu rīta rituālam.
Viņa pat pagriežas, lai ietu prom. Bet tad viņa dzird, kā kāds kolēģis smejas gaitenī, un saprot — šis ir viņas brīdis. Viņas mazais drosmes tests.
4. Pirmais solis — un komiskais brīdis
Līga ieiet dušas telpā, uzvelk savus svinīgos papēžus un sper pirmo soli uz flīzēm.
Un… viņa gandrīz paslīd.
Ne krīt, ne traumējas — tikai tāds mazs, neveikls “hop!” Viņa pati par to iesmejas. Un tieši tajā brīdī spriedze pazūd.
5. Tvaiks, ūdens un pārsteidzošs miers
Kad viņa nostājas stabilāk, viņa sajūt tvaiku. Siltumu. Un to, kā ūdens pilieni uz viņas kurpēm veido mazas, mirdzošas pērlītes.
Un pēkšņi viņa saprot: tas nav par perfektiem papēžiem. Tas nav par eleganci no žurnāla vāka.
Tas ir par to brīdi, kad viņa pati sev atļauj būt mazliet drosmīgāka, mazliet rotaļīgāka, mazliet skaistāka.
6. Rezultāts
Kad Līga iznāk no dušas, viņa jūtas:
vieglāka,
mazliet lepna,
un pārsteigta, cik labi tas strādā.
Kad viņa ieiet birojā, Dace un Ilze uzreiz saprot. Un Līga tikai paceļ uzacis un saka:
— “Nu labi… tagad es saprotu, kāpēc jūs to darāt.”
Un viņas trijotne kļūst par mazu, klusā elegances rituāla klubiņu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru