Dace & Bejonsē par staigāšanu augstpapēžu kurpēs lietus peļķēs
Dace: Bejonsē, paldies, ka piekriti sarunai. Man jāatzīstas — esmu dzirdējusi baumas, ka tev patīk staigāt augstpapēžu kurpēs pa lietus peļķēm. Vai tā ir taisnība?
Bejonsē: (Smejas.) Jā, tā ir. Tas ir mans mazais dumpiniecisks rituāls. Kad esi visu laiku perfekta, reizēm gribas vienkārši šķīst pa peļķēm.
Dace: Tas izklausās gandrīz terapeitiski. Kas tev tajā patīk visvairāk?
Bejonsē: Brīvības sajūta. Tu esi tērpusies skaisti, uzvelc savus mīļākos papēžus, un tad — šļakst! Tas ir kā atgādinājums, ka dzīve nav tikai skatuve. Tā ir arī spontanitāte. Un, protams, papēži liek justies kā karalienei, pat ja esi līdz potītēm ūdenī.
Dace: Vai tev ir kādi īpaši papēži, kas ir “peļķu favorīti”?
Bejonsē: O, jā. Man ir vieni sudraboti papēži, kas izskatās kā no kosmosa. Kad ūdens uz tiem uzkrīt, tie mirdz vēl vairāk. Es tos saucu par “Lietus karalienēm”.
Dace: Vai kādreiz esi saņēmusi dīvainus skatienus?
Bejonsē: Protams. Bet cilvēki vienmēr skatās. Labāk lai skatās, kā es izbaudu dzīvi, nevis tikai strādāju. Turklāt — ja kāds grib mani nosodīt par prieku, kas nevienam nenodara pāri, tas ir viņu stāsts, ne mans.
Dace: Ko tu ieteiktu sievietēm, kuras gribētu pamēģināt, bet baidās izskatīties “nepareizi”?
Bejonsē: Uzvelc papēžus, ej ārā, atrodi peļķi un izdari to. Vienreiz. Un tad tu sapratīsi, ka “pareizi” ir tas, kas liek tev justies dzīvei pieslēgtai. Un, ja kāds skatās — lai skatās. Tu esi šovs.
Dace: Bejonsē, paldies. Tagad man pašai gribas uzvilkt papēžus un doties ārā meklēt peļķes.
Bejonsē: Tad dari to. Dzīve ir pārāk īsa, lai izvairītos no ūdens.
Intervijas turpinājums: Dace & Bejonsē
Dace: Tu minēji, ka staigāšana pa peļķēm ir kā brīvības sajūta. Vai tas tev palīdz arī radošajā procesā?
Bejonsē: Absolūti. Kad es ļauju sev būt rotaļīgai, rodas jaunas idejas. Dažreiz tieši šādos brīžos man ienāk prātā melodijas vai kustības. Ūdens šļaksti ir kā ritms, un papēži — kā metronoms.
Dace: Tātad peļķes kā mūzikas instruments?
Bejonsē: (Smejas.) Varētu teikt tā. Esmu izmēģinājusi daudz ko — no bungām līdz sitieniem pa ūdeni. Dzīve pati piedāvā skaņas, ja vien tu tās dzirdi.
Dace: Vai kādreiz esi domājusi par performanci, kurā tu apzināti dejo lietū ar papēžiem?
Bejonsē: Jā, un vairāk nekā vienu reizi. Bet tas prasa perfektu līdzsvaru starp mākslu un drošību. Tomēr ideja mani joprojām vilina. Varbūt kādā nākamajā turnejā būs pārsteigums.
Dace: Es jau redzu virsrakstus: “Bejonsē — lietus karaliene”. Vai tev patīk šis tituls?
Bejonsē: Man patīk jebkas, kas iedrošina sievietes būt drosmīgām un rotaļīgām. Ja tas nozīmē būt lietus karalienei — lai tā būtu.
Dace: Vai tev ir kāds īpašs padoms, kā saglabāt eleganci, kad ūdens šļakstās visapkārt?
Bejonsē: Elegance nav par to, cik sausa tu esi. Elegance ir par to, kā tu jūties savā ādā. Ja tu ej ar pārliecību, pat peļķes kļūst par tavu skatuvi.
Dace: Skaisti teikts. Man šķiet, ka daudzas sievietes to aizmirst — ka elegance nav perfekcija, bet attieksme.
Bejonsē: Tieši tā. Un, ja papēži kļūst slapji — nu un? Tie taču ir radīti, lai tos valkātu, nevis glabātu stikla kastē.
