Vogue: Dace, modes pasaule šobrīd runā tikai par vienu — “willkini”. Kā radās šī ideja?
Dace: Tas sākās kā instinkts. Es vienmēr esmu jutusies tuvāk gaismai un atmosfērai nekā pašam audumam. Un vienā brīdī sapratu — kāpēc gan tērpam jābūt atdalītam no telpas? Kāpēc tas nevarētu reaģēt uz ūdeni, tvaiku, uz to, kā gaisma laužas cauri pilieniem? “Willkini” ir mans mēģinājums apvienot kustību, materiālu un vidi vienā valodā.
Vogue: Un šī valoda ir ļoti atšķirīga no tradicionālās couture.
Dace: Jā, jo tā nav par perfekti gludu siluetu. Tā ir par to, kā tērps dzīvo. Kā tas mainās. Kā tas kļūst par daļu no ūdens. Es gribēju radīt kaut ko, kas nav statisks. “Willkini” ir couture, kas elpo, kas miglojas, kas atspīd. Tas ir dzīvs.
Vogue: Papēži ir kļuvuši par šī virziena simbolu. Kāpēc tieši tie?
Dace: Tāpēc, ka papēdis ūdenī ir kā skulptūra. Tas vairs nav tikai apavs — tas ir objekts, kas lauž gaismu, kas atspoguļojas uz slapjām flīzēm, kas kļūst par vertikālu akcentu šajā horizontālajā ūdens pasaulē. Man patīk doma, ka papēdis var būt tikpat svarīgs kā kleita.
Vogue: Vai “willkini” skates tiešām kļūs par regulāru notikumu?
Dace: Jā. Es to redzu kā rituālu. Katru reizi — jauns tvaiks, jauns ūdens raksts, jauns auduma uzvedības veids. Tas ir kā saruna starp mani un telpu. Un es gribu, lai šī saruna turpinās.
Vogue: Kā tu pati jūties tajā brīdī, kad iznirsti no tvaika uz “catwalk”?
Dace: Tas ir kā piedzimt vēlreiz. Tu esi siluets, tu esi gaisma, tu esi ūdens. Un tad pēkšņi — tu esi forma. Tas ir mans mīļākais mirklis. Tas ir “willkini”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru